Rudens...
Aiz loga pret palodzi plīkšķina lietus lāses... jau Rudens... kokos ievijies zeltainums... Rudens.
Es šodien saņēmu rudenīgi oranžu dālijas ziedu. Skaisti un reizē rudenīgi.
Rudens... Rudu, rudu, rudenītis... tautasdziesma?
Kādam Rudens saistās ar drūmu noskaņojumu, citam ar košajiem ziediem un krāsainajiem kokiem, vēl citam ar lietu un vēju...
Man patīk Rudens, kad varu staigāt pa ielām un man zem kājām čaukst nobirušās koku lapas... tā skaņa ir neaprakstāma... Tu veries apkārt un ir tik daudz skaistu kļavulapu, ka gribas paņemt tās visas un aiznest mājās... un kastaņi, savus brūnos, spīdīgos vēderus izgāzuši, gaida, kad kāds viņus paņems un apmīļos... paņems un sasildīs... es arī šad tad paņemu...
Man patīk arī lietus... man patīk kā lietus lāses sitās sejā. Tad rodas tā sajūta, ka Tu esi DABA, ka tu esi DABĀ... Tu esi saplūdis ar DABU... Un vējš!!! Rudens vējam ir īpašs spēks... Dažreiz gribas cīnīties pretī, bet nav vērts... Padodies vējam! Padodies un atkal spēsi izjust DABAS varenību un iespēju saplūst ar to.
Rudens... Tas ir tik skaists gadalaiks! Tas ir iespēju laiks!
Es priecājos par Rudeni!!! |
|
